Vairs nekalt galvā vācu valodas īpašības vārdu galotnes! Viens stāsts, lai jūs to pilnībā izprastu
Runājot par vācu valodu, kas jums sagādā vislielākās galvassāpes?
Ja jūsu atbilde ir “īpašības vārdu galotnes”, apsveicu, jūs noteikti neesat viens. Tās galotnes, kas kā murgs mainās atkarībā no lietvārda dzimtes, skaitļa un locījuma, ir patiesi pirmais lielais šķērslis, kas atbaida iesācējus.
Mēs visi esam to piedzīvojuši: sēžot pie sarežģītas locījumu tabulas, plēšot matus un kalt galvā, un beigās, tiklīdz atveram muti, lai pateiktu pirmo teikumu, jau kļūdāmies.
Bet ko tad, ja es jums pateiktu, ka vācu valodas īpašības vārdu locīšanas sistēmu patiesībā nemaz nevajag kalt galvā? Aiz tā slēpjas ļoti gudri, pat varētu teikt, eleganti “darba vietas principi”.
Šodien mēs, izmantojot vienkāršu stāstu, pilnībā palīdzēsim jums izprast šo loģiku.
Darbinieks, kurš “skatās priekšnieka sejā”
Iedomājieties, ka katra vācu valodas lietvārda frāze ir maza komanda ar skaidri definētiem pienākumiem.
- Artikuls (der, ein...) = Priekšnieks
- Īpašības vārds (gut, schön...) = Darbinieks
- Lietvārds (Mann, Buch...) = Projekts
Šajā komandā darbinieka (īpašības vārda) galvenais uzdevums ir tikai viens: novērst trūkumus un papildināt iztrūkstošo.
Priekšnieka (artikula) galvenais pienākums ir precizēt šī projekta (lietvārda) galveno informāciju — proti, tā “dzimti” (vīriešu/nekatrā/sieviešu) un “locījumu” (statusu teikumā).
Savukārt darbinieks (īpašības vārds) ir ļoti “apzinīgs” – viņš vispirms paskatās, cik daudz darba priekšnieks jau ir paveicis, un tikai tad izlemj, kas jādara pašam.
Izprotot šo priekšnoteikumu, apskatīsim trīs bieži sastopamas “darba vietas situācijas”.
Situācija viens: Priekšniekam ir izcilas spējas (Vājā locīšana)
Kad komandā parādās noteiktie artikuli kā der, die, das, tas nozīmē, ka ieradies super spējīgs un skaidrus norādījumus sniedzošs priekšnieks.
Lūk:
- der Mann: Priekšnieks skaidri pasaka, ka projekts ir “vīriešu dzimtes, nominatīvā”.
- die Frau: Priekšnieks skaidri pasaka, ka projekts ir “sieviešu dzimtes, nominatīvā”.
- das Buch: Priekšnieks skaidri pasaka, ka projekts ir “nekatrās dzimtes, nominatīvā”.
Priekšnieks ir skaidri un gaiši izklāstījis visu svarīgo informāciju, ko jādara darbiniekam (īpašības vārdam)?
Neko! Var vienkārši atpūsties!
Viņam tikai simboliski jāpievieno galotne -e vai -en, lai parādītu “izlasīts, saņemts”, un darbs ir padarīts.
Der gut_e_ Mann liest. (Tas labais vīrietis lasa.)
Ich sehe den gut_en_ Mann. (Es redzu to labo vīrieti.)
Galvenais princips: Priekšnieks ir stiprs, esmu vājš. Priekšnieks ir devis visu informāciju, tādēļ darbinieks izmanto visvienkāršāko galotnes maiņu. Tas ir tā saucamā “vājā locīšana”. Vai nav vienkārši?
Situācija divi: Priekšnieks šodien nav klāt (Spēcīgā locīšana)
Dažkārt komandā vispār nav priekšnieka (artikula). Piemēram, runājot par kaut ko vispārīgi:
Guter Wein ist teuer. (Labs vīns ir dārgs.)
Ich trinke kaltes Wasser. (Es dzeru aukstu ūdeni.)
Priekšnieks nav klāt, neviens nesniedz informāciju par projekta “dzimti” un “locījumu”, ko darīt?
Šajā brīdī darbiniekam (īpašības vārdam) ir jāuzņemas visa atbildība! Viņam ne tikai jāapraksta projekts, bet arī skaidri jāparāda visa kritiskā informācija (dzimte un locījums), ko priekšnieks nav sniedzis.
Tāpēc jūs redzēsiet, ka šādā “priekšnieka prombūtnes” situācijā darbinieka (īpašības vārda) galotne izskatās gandrīz identiski kā “super spējīgais priekšnieks” (noteiktais artikuls)!
- der → guter Wein (vīriešu dzimtes nominatīvs)
- das → kaltes Wasser (nekatrās dzimtes akuzatīvs)
- dem → mit gutem Wein (vīriešu dzimtes datīvs)
Galvenais princips: Ja priekšnieks nav klāt, esmu priekšnieks es. Bez artikula īpašības vārdam ir jāizmanto spēcīgākā galotnes maiņa, lai papildinātu visu informāciju. Tā ir “spēcīgā locīšana”.
Situācija trīs: Priekšnieks ir neskaidrs (Jauktā locīšana)
Ir pienākusi visinteresantākā situācija. Kad komandā parādās nenoteiktie artikuli kā ein, eine, tas nozīmē, ka ieradies priekšnieks, kurš runā nepabeigtus teikumus un ir mazliet neskaidrs.
Piemēram, priekšnieks saka:
Ein Mann... (Kāds vīrietis...)
Ein Buch... (Kāda grāmata...)
Jautājums rodas: Tikai skatoties uz ein, jūs nevarat 100% pārliecināties, vai tas ir vīriešu dzimtes nominatīvs (der Mann) vai nekatrās dzimtes nominatīvs/akuzatīvs (das Buch). Informācija ir nepilnīga!
Šajā brīdī “apzinīgais” darbinieks (īpašības vārds) nāk talkā, lai “glābtu situāciju”.
Viņš precīzi papildinās informāciju vietās, kur priekšnieka informācija ir neskaidra, lai tā būtu pilnīga.
Ein gut_er_ Mann... (Priekšnieka "ein" ir neskaidrs, darbinieks pievieno -er, lai papildinātu vīriešu dzimtes informāciju)
Ein gut_es_ Buch... (Priekšnieka "ein" ir neskaidrs, darbinieks pievieno -es, lai papildinātu nekatrās dzimtes informāciju)
Bet citās situācijās, kad informācija ir skaidra, piemēram, datīvā einem Mann, priekšnieka -em jau ir sniedzis pietiekami daudz informācijas, darbinieks var turpināt “atpūsties”:
mit einem gut_en_ Mann... (Priekšnieka "einem" ir ļoti skaidrs, darbiniekam pietiek ar vienkāršu -en)
Galvenais princips: Ko priekšnieks nespēj pateikt, to papildinu es. Tā ir “jauktās locīšanas” būtība — iejaukties tikai tad, kad tas ir nepieciešams, papildinot tās informācijas daļas, kas trūkst nenoteiktajam artikulam.