Vairs necīnieties ar "plūdumu" – jūsu izpratne par svešvalodu apguvi, iespējams, ir bijusi kļūdaina jau no paša sākuma.

Kopīgot rakstu
Aptuvenais lasīšanas laiks 5–8 min

Vairs necīnieties ar "plūdumu" – jūsu izpratne par svešvalodu apguvi, iespējams, ir bijusi kļūdaina jau no paša sākuma.

Vai arī jūs esat tāds?

Esat iemācījušies trīs tūkstošus vārdu, jūsu telefons ir pilns ar mācību lietotnēm, bet, satiekot ārzemju draugu, joprojām spējat pateikt tikai “Hello, how are you?” Jūs sākat apšaubīt dzīvi: Kas īsti nozīmē būt “plūstošam”? Šis nesasniedzamais mērķis, kā milzīgs kalns, nospiež jūs, liekot jums aizrauties elpai.

Mēs bieži domājam, ka svešvalodu apguve ir kā ilgs eksāmens, un “plūdums” ir tas eksāmena darbs ar maksimālo punktu skaitu. Bet šodien es vēlos jums pateikt: šī doma ir kļūdaina jau no saknēm.

Aizmirstiet par eksāmeniem. Valodu apgūšana patiesībā ir vairāk līdzīga ēst gatavošanai.

Ja valodu uztver kā ēst gatavošanu, viss kļūst skaidrs

Iedomājieties iesācēju pavāru, kura mērķis ir kļūt par Michelin zvaigznes šefpavāru. Ja viņš darītu tikai vienu lietu – traki iegaumētu receptes, no galvas zinātu tūkstošiem sastāvdaļu nosaukumus un īpašības – vai viņš spētu pagatavot gardus ēdienus?

Protams, nē.

Viņš, iespējams, skatītos tukšu skatienu uz kaudzi izcilu sastāvdaļu (vārdiem, ko esat iemācījušies), bet nezinātu, kā uzkarsēt pannu ar eļļu, kā tās kombinēt, un galu galā pagatavotu “tumšo kulināriju”, ko neviens nespētu norīt.

Vai tas nav mūsu svešvalodu apguves pašreizējais stāvoklis? Mēs esam apsēsti ar to, “cik daudz sastāvdaļu esam iegaumējuši”, nevis ar to, “cik daudz meistarīgu ēdienu spējam pagatavot”.

“Plūdums” nav tas, cik daudz vārdu jūs zināt, bet gan tas, vai jūs spējat ar saviem zināmajiem vārdiem pagatavot “pieklājīgu maltīti” – tas ir, veikt efektīvu komunikāciju.

Trīs mīti par “plūdumu”, gluži kā trīs nederīgas pavārgrāmatas

Kad jūs valodu sākat uztvert ar “gatavošanas” domāšanu, daudzas problēmas, kas jūs ilgstoši mulsinājušas, kļūst acumirklī skaidras.

1. Mīts viens: Vārdu krājums = Plūdums?

Kāds reiz secināja, ka esmu “neplūstošs”, jo sarunā aizmirsu kādu reti lietotu vārdu.

Tas ir tikpat smieklīgi, kā apgalvot, ka Sičuanas virtuves meistars nav labs pavārs tikai tāpēc, ka viņš nezina, kā pagatavot franču gliemežus.

Īsts kulinārijas meistars necenšas zināt visas pasaules sastāvdaļas, bet gan spēj pagatavot pārsteidzošas garšas, izmantojot pieejamās parastās sastāvdaļas. Līdzīgi, valodu eksperta pazīme nav zināt katru vārdu vārdnīcā, bet gan spēt prasmīgi izmantot savu apgūto vārdu krājumu, lai skaidri un brīvi izteiktu domas.

2. Mīts divi: “Plūdums” ir melnbalta finiša līnija?

Mēs vienmēr domājam, ka valodu līmenim ir tikai divi stāvokļi: “plūstošs” un “neplūstošs”.

Tas ir kā iedalīt pavārus tikai “pavāru dievos” un “virtuves iesācējos”. Bet patiesībā, vai cilvēks, kurš prot pagatavot tikai tomātu un olu kulteni, prot gatavot? Protams, jā! Viņš jau ir atrisinājis savas pusdienu problēmas.

Jūsu valodu līmenis ir tāds pats. Šodien, ja spējat veiksmīgi pasūtīt kafiju svešvalodā, jums ir “kafijas pasūtīšanas plūdums”. Rīt, ja spējat aprunāties ar draugu par filmu, jums ir “filmu sarunu plūdums”.

“Plūdums” nav tāls galamērķis, bet gan dinamisks, pastāvīgi paplašināms diapazons. Jūsu mērķim nevajadzētu būt “kļūt par Michelin šefpavāru”, bet gan “kuru ēdienu es vēlos iemācīties pagatavot šodien?”

3. Mīts trīs: Vai dzimtās valodas runātājs ir “perfekti plūstošs”?

Pajautājiet saviem draugiem: vai viņi zina visus ķīniešu valodas idiomus? Vai viņi zina vārdu “擘画” (plānot), “肯綮” (svarīgākais punkts), “踔厉” (uzcītīgi pūlēties) nozīmi?

Visticamāk – nē.

Saskaņā ar statistiku, dzimtās valodas runātāja mūža laikā apgūtais vārdu krājums parasti veido tikai 10-20% no viņa dzimtās valodas kopējā vārdu krājuma. Jā, ja būtu “lielais eksāmens” par dzimto valodu, mēs katrs to neizturētu.

Dzimtās valodas runātāji ir “plūstoši” nevis tāpēc, ka viņi visu zina, bet gan tāpēc, ka savā pazīstamajā dzīves un darba jomā viņi valodu lieto viegli un brīvi. Viņi ir savas “kulinārijas jomas” eksperti, nevis visvareni ēdiena dievi.

Pārtrauciet dzenāties pēc ilūzijām, sāciet īstu “gatavošanu”

Tātad, vairs nejautājiet: “Kā kļūt plūstošam?”

Jums vajadzētu sev uzdot konkrētāku, spēcīgāku jautājumu: “Ko es šodien vēlos paveikt svešvalodā?”

Vai vēlaties aprunāties ar jaunu ārzemju draugu par savu dzimto pusi? Vai varbūt vēlaties saprast rakstu par savu elku? Vai arī rīkot īsu sapulci ar klientu?

Sadalīt to nesasniedzamo “plūduma” kalnu mazās “pavārgrāmatās”, kuras var praktiski paveikt. Katrs pabeigtais darbs palielinās jūsu pārliecību un spējas.

Mācīšanās būtība nav “ievade”, bet gan “radīšana”. Labākā mācīšanās metode ir tieši ieiet “virtuvē” un sākt darīt.

Protams, viens pats virtuvē mēģinot var justies mazliet vientuļi un bezpalīdzīgi, it īpaši, ja nevarat atrast piemērotas “sastāvdaļas” (vārdus) vai nezināt “gatavošanas soļus” (gramatiku).

Šādā brīdī labs rīks ir kā palīgšefs, kurš vienmēr ir gatavs palīdzēt. Piemēram, tērzēšanas lietotne Intent. Tās iebūvētā AI tulkošanas funkcija ir kā jūsu “gudrā pavārgrāmata”. Kad jūs “iestrēgstat”, tā var nekavējoties palīdzēt atrast visautentiskāko izteiksmes veidu, ļaujot jums nemanāmi sazināties ar draugiem visā pasaulē. Tā rada jums īstu virtuvi, kurā jūs varat drosmīgi “gatavot” katru savu sarunu praksē.

Patiesā izaugsme nāk no katras patiesas saziņas, no katras veiksmīgi “pasniegtās maltītes”.

No šodienas aizmirstiet par šo neskaidro vārdu “plūdums”.

Koncentrējieties uz “to ēdienu”, ko šodien vēlaties pagatavot, izbaudiet prieku, ko sniedz saiknes veidošana ar valodas palīdzību. Jūs atklāsiet, ka, kad vairs nedzenājaties pēc kalna virsotnes skata, jūs jau atrodaties ainavā.