Iespējams, ka tavs valodu apguves veids jau sākotnēji ir kļūdains.

Daudzi no mums ir pieredzējuši ko līdzīgu: pavadījuši gadus mācoties angļu valodu, iegaumējuši neskaitāmus vārdus, bet sastopot ārzemnieku, spēj pateikt tikai "How are you?". Vai arī mums vienmēr šķiet, ka valodu apguve jāsāk ar "Sveiki" un "Paldies", lai varētu sarunāties ar vietējiem iedzīvotājiem un doties ceļojumos.

Bet ja nu es tev pastāstītu, ka ir kāds jaudīgāks mācīšanās veids, kas nemeklē "tekošu sarunu", bet gan uztver valodu kā atslēgu, lai atslēgtu pasauli, kas tevi patiesi aizrauj?

Šodien vēlos ar tevi dalīties kādā stāstā. Stāsta galvenais varonis ir Taivānas doktorants, kurš Vācijā pēta Bizantijas vēsturi. Savu pētījumu dēļ viņš burtiski "piespieda" sevi kļūt par vācu, franču, sengrieķu un latīņu valodas "atšifrētāju".

Uztveriet valodu apguvi kā detektīvspēli

Iedomājieties, ka esat izcils detektīvs un esat uzņēmies tūkstošiem gadu senu neatrisinātu lietu – Bizantijas impērijas uzplaukuma un sabrukuma noslēpumu.

Šī lieta ir pārāk sena; visi oriģinālie dokumenti (primārie avoti) ir rakstīti divās senās šifrsistēmās (sengrieķu un latīņu valodā). Lai saprastu šos pirmreizējos pierādījumus, jums vispirms jāiemācās atšifrēt abas šīs šifrsistēmas.

Vēl sarežģītāk ir tas, ka pēdējo simt gadu laikā daži no pasaules izcilākajiem detektīviem (mūsdienu zinātnieki) arī ir pētījuši šo lietu. Viņi savās dzimtajās valodās – vācu un franču – ir uzrakstījuši milzīgi daudz analītisku piezīmju. Viņu pētījumu rezultāti ir galvenās atslēgas lietas atrisināšanai, un jūs tos vienkārši nevarat apiet.

Ko darīt?

Vienīgais veids ir kļūt par daudzvalodu "ģeniālu detektīvu".

Šis vēstures doktorants ir tieši tāds "ģeniāls detektīvs". Viņa mērķis nebija iemācīties pasūtīt kafiju latīņu valodā, bet gan spēt lasīt Cicerona darbus un saskatīt cauri tūkstošgadu vēstures miglai. Vācu un franču valodas viņš mācījās nevis ikdienas tērzēšanai, bet gan lai varētu stāvēt uz milžu pleciem un izprast jaunākos akadēmiskos pētījumus.

Redzat, kad mācību mērķis mainās no "ikdienas saziņas" uz "mīklu atrisināšanu", visa mācīšanās loģika mainās.

Tavs "kāpēc" nosaka tavu "kā mācīties"

Šī doktoranta mācību ceļš lieliski ilustrē šo principu:

• Sengrieķu un latīņu valoda: Tikai lasīt, nerunāt. Viņa skolotājs nodarbībās nemācīja "Kā tev klājas?", bet gan tieši izņēma Cēzara "Gallu karus" un uzreiz sāka analizēt gramatiskās struktūras. Tā kā mērķis bija lasīt literatūru, visa apmācība griezās ap šo kodolu. Viņš gadu un pusotru mācījās sengrieķu valodu un pat nespēja to izmantot vienkāršiem sveicieniem, taču tas netraucēja viņam lasīt šos sarežģītos senos tekstus.

• Vācu un franču valoda: Kā "izmeklēšanas rīki". Viņam bija jāveic padziļinātas akadēmiskas diskusijas ar savu vadītāju un kursa biedriem vācu valodā, tāpēc vācu valodas klausīšanās, runāšana, lasīšana un rakstīšana bija jāapgūst izcili. Franču valoda savukārt bija nepieciešams rīks, lai lasītu milzīgu daudzumu pētījumu materiālu. Šīs divas valodas bija viņa ieroči izdzīvošanai un cīņai akadēmiskajā vidē.

Šis stāsts mums sniedz vislielāko atziņu: Beidziet jautāt "kā labi apgūt valodu", vispirms pajautājiet sev "kāpēc es mācos?".

Vai tas ir, lai saprastu franču filmu bez subtitriem? Vai lai izlasītu japāņu autora oriģinālromānu? Vai lai sazinātos ar kolēģiem visā pasaulē un kopīgi pabeigtu projektu?

Jo konkrētāks un steidzamāks ir tavs "kāpēc", jo mērķtiecīgāka un motivētāka būs tava mācīšanās. Tu vairs necīnīsies ar domu "šis vārds ir nederīgs", jo zināsi, ka katrs apgūtais vārds, katra gramatikas regula ir atslēga tavai "dārgumu krātuvei".

Valoda ir tilts, kas savieno pasauli

Interesanti, ka šī doktoranta angļu valodas runas prasmes patiesībā tika attīstītas Vācijā.

Viņa pētījumu jomā pulcējās zinātnieki no visas pasaules, piemēram, no Zviedrijas, Brazīlijas un Itālijas. Kad viņi sanāca kopā, angļu valoda kļuva par ērtāko kopīgo valodu. Tieši šī patiesā, uz problēmu risināšanu vērstā saziņas vajadzība ļāva viņa angļu valodas prasmēm strauji uzlaboties.

Tas precīzi apliecina, ka valodas būtība ir savienojums. Gan savienošana ar senajām zināšanām, gan ar cilvēkiem no dažādām kultūrām mūsdienās.

Mūsdienu globalizētajā pasaulē katrs no mums var kļūt par šādu "savienotāju". Varbūt jums nav jāapgūst četras vai piecas valodas kā viņam, taču, ja jums ir rīks, kas jebkurā laikā var lauzt saziņas barjeras, tas neapšaubāmi ļaus jums sasniegt vairāk. Tagad tādas tērzēšanas lietotnes kā Intent ar iebūvētu AI reāllaika tulkošanu ļauj ērti sazināties ar cilvēkiem jebkurā pasaules malā savā dzimtajā valodā. Tas ir kā uzstādīt jūsu domām "universālo tulkotāju", padarot savienošanos vienkāršāku nekā jebkad agrāk.

Tātad, beidziet uztvert valodu apguvi kā smagu darbu.

Atrodiet to "kāpēc", kas jūs aizrauj, atrodiet to "mīklu", kuru vēlaties atrisināt. Pēc tam uztveriet valodu kā savu pētniecības rīku un drosmīgi dodieties izpētīt plašāko pasauli. Jūs atklāsiet, ka mācību process vairs nav sāpīga cīņa, bet gan atklājumu ceļojums, pilns pārsteigumu.